ceturtdiena, 2016. gada 28. aprīlis

Lietas, kas palielina tēriņus

Ir dažādi tēriņi, kas var palielināt mūsu izdevumus līdz pārlieku lielam līmenim. Mēs esam spējīgi tērēt tikai tik, cik mums ir pieejamo līdzekļu. Ja sākam tērēt vairāk, tad esam nokļuvuši parādos un tas jau ir pavisam kas cits. Katram cilvēkam ir jāspēj ierobežot savus tēriņus, lai spētu izveidot stabilu finansiālo stāvokli.

Tiklīdz mūsu tēriņi sāk iespaidot mūsu obligātos maksājumus, mums ir jāsāk satraukties. Ja nespējam samaksāt komunālos maksājumus, jo esam veikuši pārāk lielus pirkumus, izklaides ir bijušas pārāk plašas un dārgas vai esam ļāvušie citiem tēriņiem, mēs nokļūstam situācijā kur var tikt apdraudēts ne tikai mūsu dzīves komforts, bet arī citas jomas.

Tēriņus palielināt var neskaitāms daudzums dažādu iemeslu. Bet galvenais ir mūsu ieradumi. Mūsu ieradumi var likt pirkt lietas kuras mums nav īpaši nepieciešamas. Tie var likt darīt dažādas dārgas lietas un veikt citus izdevumus. Ja esam pieraduši pie kāda noteikta ieraduma, tad ir iespējas, ka tas var izaugt vēl dārgāks. Piemēram, ja jums patīk doties uz restorāniem, tad varat sākt apmeklēt arī dārgākus, jo tie varētu būt labāki, šādā veidā palielināsies jūsu tēriņi. Dažādas lietas var prasīt dažādas izmaksas, bet pierodot pie vienas lietas var rasties situācija to pacelt vēl augstākā līmenī un tas, parasti, maksā vairāk.

Protams, mūsu tēriņus var palielināt neskaitāms daudzums neparedzētu notikumu. Šādi tēriņi nav īpaši atkarīgi no mums un mūsu izvēles, jo tos nevaram paredzēt. Ja šādas lietas notiek atkārtoti, tad varam meklēt iespējas veidot iekrājumus, lai izvairītos no nepietiekamu finanšu situācijas.
Tēriņus var palielināt ļoti daudz kas, tas var būt jauns darbs kurš ir tālāk no jūsu dzīves vietas, bērniņa nākšana pasaulē, medicīniskas problēmas un citi līdzīgi notikumi. Protams arī valsts un pasaules finansiālais stāvoklis ietekmē mūsu tēriņus, bet šīs lietas mēs īpaši kontrolēt nevaram. Ja jūtam ka mūsu tēriņi ir kļuvuši pārlieku lieli, tad ir jāizvērtē to lietderība un nepieciešamība.

otrdiena, 2016. gada 26. aprīlis

Pensija

Pensija ir kas tāds ko mēs visi, tādā vai citā veidā, bet ceram sagaidīt savās vecumdienās. Šo naudu mēs esam pelnījuši visu savu mūžu strādājot un to ceram izmanto savai, pelnītajai, atpūtai. Bieži, pensija liekas kā kas tāds, kas mūs īpaši neskars, bet pienākot attiecīgajam laikam, varam atskārst, ka vajadzēja nedaudz vairāk un rūpīgāk tai gatavoties.

Ir dažādi pensijas veidi. Vispopulārākais ir vecuma pensija. Šo pensiju mēs saņemam kad esam sasnieguši noteiktu vecumu. Tiesības uz vecuma pensiju ir Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem, kas ir bijuši pakļauti valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai un sasniegušas likumā noteikto pensijas piešķiršanas vecumu. No 2014.gada 1.janvāra pensionēšanās vecums 62 gadi tiek palielināts par trim mēnešiem ik gadu - līdz 2025.gada 1.janvārī tas būs 65 gadi. Nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, lai saņemtu pensiju ir 15 gadi, bet no 2025.gada 1.janvāra – 20 gadi. Jūsu vecuma pensijas apmērs ir tieši atkarīgs no tā cik daudz esat sava mūža laikā strādājuši un kādas cik liels ir sociālajā nodoklī iemaksātais naudas apjoms.

Pensijas tiek piešķirtas arī pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Ja jūsu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, tad varat doties pensijā divus gadus pirms noteiktā vecuma sasniegšanas. Kā arī, ja bērna vecākam vai aizbildnim, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, 5 gadus ātrāk var pieprasīt vecuma pensiju, ja laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu:

  • Ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus.
  • Vai aprūpējis bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti.