Zinātnieki ziņo, ka izsaukt murgus var dažādas nepatīkamas smakas, piemēram, sasmakušo olu smaka, ko iedod paostīt cilvēkam noteiktā miega periodā. Pie tādiem secinājumiem profesors Boris Štuks un viņa kolēģi no Mangeimas Augstskolas klīnikas nonāca pēc tam, kad mēnesi vēroja 15 jaunas un veselas sievietes.

Sapnis - tas ir zemapziņas darbības auglis, kas ar simbolu salikuma palīdzību cenšas dot mūsu saprātam derīgus padomus, brīdināt par briesmām, slimībām, kļūdām. Bet kā tad saprast to, ko saka mūsu iekšējā balss miegā?

Sapņu daba vienmēr ir interesējusi pētniekus. Parasti viņus interesē murgi, un tas ir pilnīgi pamatoti: tieši tajos atspoguļojas neapzinātās cilvēku bailes. 

Zinātne par sapņiem, somnoloģija, ir parādījusies salīdzinoši nesen un pagaidām sapņu fenomens ir maz pētīts. Speciālistu darbu apgrūtina priekšmeta nematerialitāte: sapņus nevar iztaustīt vai izmērīt.

Sapņi jau kopš seniem laikiem valdzinājuši cilvēci. Bet mūsdienās psiholoģijas zinātniskie pētījumi mums ieliek rokās daudz vairāk atslēgu uz skaidrāku sapņu izpratni. Saskaņā ar šiem pētījumiem, sapņi nav fokusēti tikai uz tagadni vai neseno pagātni, bet var arī paredzēt nākotni.

Kāda ir gadu tūkstošiem tulkotā sapņu valoda?
Z. Freids ir rakstījis, ka to pamatā veido tikai dažas darbības: 1) sabiezināšaria (jeb kondensācija), 2) pārvirze, 3) domu pārvēršana vizuālos tēlos un 4) otrreizējā apstrāde. Tās visas kopā bieži tiek dēvētas par "sapņa darbu".

Apzinātie sapņi ir sapņi, kurus cilvēks atceras.

Viens no iemesliem, kāpēc apzinātie sapņi šķiet kaut kas jauns, ir pats termins, kas tikai nesen ir ieguvis vispārēju atzīšanu.
Angļu psihiatrs Federins van Edens jau 1913. gadā izmantoja terminu apzinātie sapņi. 20. gadsimtā Olivers Fokss šādus pārdzīvojumus nosaucis par “gudrības sapņiem”.