Atdzimšanas cēlonis var tikt izteikts vienā vārdā - karma. Karma pati par sevi nav sarežģīts jēdziens; patiesi, tā ir loģisks iepriekšējo darbību rezultāts.

Vairākums cilvēku atzīst, ka nekas fiziskajā pasaulē nenotiek bez iemesla jeb cēloņa; Indieši vienkārši paplašina šo principu un vērš uz morālo dzīves jomu.

Pastāv daudz jogas veidu, bet karma-jogai ir vislielākā nozīme. Sākumā ir jānāk karma-jogai, un tikai pēc tam var tikt pievienoti citi jogas veidi. 
Ja jūs apgūsiet pareizu darbību - jūs varēsiet visu. Darbība – tā ir Mahajoga, Augstākā Joga. Jums ir jāvirzās uz priekšu caur darbību. Cilvēkam ir jādarbojas. 

Pētot Karmu, ir jānosaka, kas ir pienākums. Ja man nākas kaut ko darīt, man vispirms ir jāzina, ka tas ir mans pienākums, un tad es varu to darīt. Pienākuma ideja atšķiras dažādu tautu starpā.

Līdzīgi tam kā katra mūsu darbība atgriežas pie mums reakcijas veidā, tāpat mūsu darbības var ietekmēt arī citus cilvēkus un viņu rīcība mūs. Jūs, iespējams, esat pamanījuši, ka rīkojoties ļauni, cilvēki kļūst arvien ļaunāki un ļaunāki, bet darot labu, viņi stiprinās un iemācās rīkoties labi jebkuros apstākļos.

Iekams vērsties pie tā, kādā veidā pienākums sekmē mūsu garīgo izaugsmi, īsumā ieskatīsimies Karmas aspektā. Jebkura reliģija sastāv no trim daļām: filozofijas, mitoloģijas un ceremonijas.

Palīdzēt citiem fiziski, apmierinot cilvēku fiziskās vajadzības, - patiešām cēls darbs, bet palīdzība ir jo vērtīgāka, jo tā ir vajadzīgāka un līdz ar to palīdzība kļūst arī nozīmīgāka.

Vārds Karma cēlies no sanskrita vārda Kri - darīt: jebkura darbība ir Karma, tehniski šis vārds tāpat nozīmē darbību rezultātus. Metafizisku apsvērumu dēļ tas dažreiz nozīmē rezultātus, kuru cēloņi ir mūsu pagātnes darbības.

Jebkādi darbi, labi vai ļauni, kurus indivīds veicis iepriekšējā ķermenī, atgriežas pie viņa paša. Tā rodas jaunas darbības un jauni nopelni vai parādi, līdz viņš iegūst zināšanas par garīgajām metodēm, kas ved uz atbrīvošanos. Mahabharāta.