Sākumā ir jāsaprot, kas ir dzīve, kāda ir tās jēga, kāpēc tā ir dota, ar ko sākas un ar ko beidzas.Bet pēc tam jāsasaista tā ar Kabalu. Kabala saka, ka Radītājs radīja visas pasaules vienlaikus, ieskaitot arī mūsu pasauli, un Kabala tiek dota, lai cilvēks viņu izmantotu šajā pasaulē.

Radītājs radīja cilvēku bezgalīgai un absolūtai baudai. Lai sasniegtu šādu stāvokli, cilvēkam ir jāzina, kā funkcionē visa pasauļu sistēma, jāzina tās likumi. Šīs pasaules likumi nāk no garīgā, kurā mēs atrodamies pirms piedzimstam šeit un pēc aiziešanas. Mums ir svarīgs tikai tas dzīves fragments, ko piedzīvo mūsu fiziskais ķermenis. Bet kā to izdzīvot, var iemācīt Kabala, kas piedāvā šajā dzīvē maksimāli izmantot visu, kas notiek ar mums. Zināt visu un izmantot pilnīgi visu ir cilvēka pienākums un ceļš uz pacelšanos.

Katra vēlme sastāv no piecām daļām: šoreš, alef, betu, gimel, dalet. Šī konstrukcija ir dzelžaina sistēma, kas nekad nemainās. Pēdējā stadija dalet izjūt visas četras iepriekšējās vēlmes, ar kurām viņu radījis Radītājs, un dod katrai vēlmei nosaukumu, atbilstoši tam, kādu viņa redz Radītāju katrā konkrētajā brīdī, tāpēc to sauc par Radītāja Vārdu jeb AVAJA (jud-kej-vav-kej). Tas ir kā cilvēka skelets - liela, mazāka, guļoša, sēdoša, stāvoša; pamats vienmēr ir vienāds.

Pastāv Radītājs un cilvēks - vēlme sniegt baudu un vēlme baudīt. Bet ap cilvēku atrodas 5-as, Radītāja Gaismu slēpjošas, filtra-pasaules. Ja cilvēks darbojas dabiski, saskaņā ar savām vēlmēm, viņš atrodas zem filtriem, t.i. to ietekmē. Tie visi ir augstāki par viņu. Savukārt, ja viņš vēlas iegūt kaut vai viena šī filtra īpašības, viszemākā, tad nostājas virs viņa un viņa īpašības izlīdzinās ar šīs pasaules īpašībām. Bet ja viņš iet tālāk, un cilvēka īpašības nolīdzinās pārējo pasauļu īpašībām, tad viņš neitralizē arī šo filtru darbību, paceļoties pāri tiem. Tad Radītāja gaisma iekļūs tieši viņa dvēselē.

Patiesībā, ja cilvēks, piemēram, ir izdarījis labojumu, kas atbilst Asija pasaulei, tas nozīmē, ka viņš atrodas šajā pasaulē, noņemot filtru, kas vairs nav vajadzīgs, jo viņš pats tagad aizkavē Gaismas ienākšanu, lai saņemtu to un pēc tam atdotu. Tad viņš redz, ka Radītājam nav svarīgi, vai mēs samazinām gaismas ienākšanu, lai saņemtu Gaismu Radītāja dēļ, vai saņemtu Gaismu sevis dēļ. Vienkārši pats cilvēks paceļas uz tādu morāles līmeni, kurā nav atšķirības starp atdevi un saņemšanu, patiesību un meliem, grēku un Bausli.

Radītājs nolika cilvēka priekšā 5 filtrus, kas ir viņa aizsegs no Augstākās Gaismas. Aiz pēdējā 5-ā filtra Radītājs pavisam nav jūtams, tur atrodas mūsu pasaule, dzīve, kuru uztur tikai neliela Gaismas dzirkstele (ner dakik), kas arī sastāda mūsu dzīves jēgu.
Ja gribi lielāku, tev jākļūst līdzīgam lielākajam. Tad filtrs pārstāj eksistēt attiecībā uz konkrēto cilvēku.

Ner dakik būtība

Tehniskais progress un pasaules kataklizmas, kas radījušas visas iespējamās filozofijas, nav nesušas cilvēkam garīgo apmierinājumu. Kabalā skaidrots, ka no visām eksistējošām baudām mūsu pasaulei ir pieejams tikai viens mazs prieciņš - "Ner dakik". Šīs vēlmes klātbūtne materiālajos objektos sniedz mums baudu.
Citiem vārdiem, visas patīkamas izjūtas, ko cilvēks piedzīvo dažādās situācijās un no saskares ar dažādām lietām, skaidrojamas tikai ar šīs dzirksteles esamību tajos. Turklāt dzīves laikā cilvēks ir spiests pastāvīgi meklēt jaunus objektus, cerībā gūt vairāk baudas, nenojaušot, ka visi tie ir tikai apvalki, bet "Ner dakik" būtība paliek tā pati. Un, lai atvestu cilvēku pie absolūtā apmierinājuma gūšanas caur gara pacelšanos virs matērijas nepieciešamības atskārsmi, pasaulē pastāv divi ceļi: Toras ceļš un ciešanu ceļš.

Toras ceļš - tas ir patstāvīgas un labprātīgas atskārsmes ceļš, ka ir nepieciešams pakāpeniski izskaust egoismu, kurā tiek izmantota Toras gaisma, lai cilvēks spētu atskārst egoismu kā ļaunumu. Tas bieži vien ir reliģisku cilvēku ceļš. Augstakās sabiedrības cilvēks, absolūti mierīgs un labi iekārtojies pēkšņi sāk saasināti just neapmierinātību - zūd "Ner dakik” dzirkstele. Savās ikdienas un ierastajās nodarbēs viņš vairs nerod baudu, prieku, dzīves garšu. Tamlīdzīgā veidā Torā ir nolādēta čūska. Tā nejūt nekādu garšu - jebkurai barībai, kura visa viņai ir pieejama, ir zemes garša. Tāpat arī mūsu paaudzē materiālās pārbagātības nosacījumos par sevi dod ziņu garīgais bads. Un cilvēks sāk meklēt apmierinājuma avotu, dažreiz ilgā un ērkšķiem pilnā ciešanu ceļā. Starp šiem diviem ceļiem arī atrodas gribas brīvība. Var tikai novēlēt cilvēkiem "izvēlēties dzīvi", kā iesaka Tora, nevis iet ciešanu ceļu, kuru mēs esam jau gājuši pagātnē.