Pēc cilvēka piederības kādai noteiktai mēness fāzei dzimšanas brīdī var noteikt kādā sabiedrības procesa stadijā viņa dalība būtu visvēlamāka, bet pats indivīds īpaši efektīvs un itin bieži pat vienkārši neaizstājams.

Turklāt, pēc saules-mēness fāzes var daudz ko pateikt par uzdevumiem, kurus indivīdam nākas atrisināt dzīvē un mācīties no tiem.

"Savā" dzimšanas fāzē viņš jutīsies viskomfortablāk, un ar baudu piedalīsies sabiedriskajā dzīvē.

Tāpat tas ir pozīciju rādītājs no kurām cilvēks uztver apkārtējo pasauli.

Vēl dzimšanas mēness fāze norāda, kādā stilā, manierē vai veidā notiks viņa mijiedarbība ar apkārtējiem un problēmas, kas noliktas cilvēkam atrisināšanai šai dzīvē, dzīves mācības, ar kurām viņš saskarsies.

Mēness fāzes atspoguļo principus uz kuriem indivīds būvē saskarsmi ar ģimeni un kolektīvu.

Un tā, kas cilvēkam būtu jāzina par savu dzimšanas fāzi?

1 saules-mēness cikla fāze

Saules-mēness cikla pirmajā stadijā notiek cilvēka ienākšana un nostiprināšanās kolektīvā, viņa izdzīvošana, cīņa par vietu zem Saules, adaptācija un pielāgošanās esošajiem nosacījumiem.

Tātad, šajā Mēness fāzē dzimušajam piemīt labas pielāgošanās spējas un milzīga dzīves enerģiju.

Aiz ārējas pasivitātes un miera slēpjas liela pašpārliecinātība par saviem spēkiem (bet tas, kā likums, vērojams jau nobriedušā vecumā, bet līdz tam - daudz neuzdrošināšanās un kompleksu).

Cilvēka uzdevums ir stabilitātes un noturības iegūšana dzīvē, harmonijas un miera izjūtas audzināšana, spriedumu un labas intuīcijas attīstīšana. Viņam vajadzēs izvērst savas sociālās robežas un nostiprināties apkārtējā realitātē. Īpaši efektīvs viņš būs jaunas idejas "uzplaukšanas momentā", jaunu projektu vai jauna uzņēmuma izveides pasākumos. Viņa laiks - tas ir tapšanas laiks. Iekšējā dzīvē viņam piemitīs paaugstināta emocionālā ievainojamība, neliela noslēgtība un atsvešinātība, tieksme uz smagiem iekšējiem pārdzīvojumiem pat tādu sīkumu un apstākļu dēļ, kas to nav pelnījuši. Tomēr par vientuļnieku viņu nosaukt ir grūti, draugu un tuvinieku nav visai daudz, toties viņus viņš sauc par īstiem, uzticamiem un pārbaudītiem.

Psiholoģiskais raksturojums ir sekojošs: viņam piemīt savaldība un balss un runas motorikas pieklusinātība, zems nervu-psihiskās aktivitātes līmenis. Emocionālā reaktivitāte. Jūtu dziļums un noturīgums.

Sabiedriskās iedarbības metode viņa gadījumā ir pātaga, jo viņš sliecas vilkt garumā un atlikt uzticētos uzdevumus līdz pēdējam, un, ja viņu nedzen, ir risks, ka no nulles punkta lieta tā arī neizkustēsies. Viņš paudīs apmierinātību ar rezultātu pat tad, kad visiem apkārtējiem ir skaidrs, ka būtībā nav nekādu rezultātu.

Cilvēka dzīvē būs daudz emociju, un galējā variantā par aizsargreakciju var kļūt gan histērija, gan asaras.

Šajā fāzē cilvēka sabiedriskā dzīve risināsies pietiekami pasīvi un mierīgi. Viņš cenšas būt uzmanīgs, bet, kad nepieciešams pat maigs attiecībās ar apkārtējiem. Bieži dzīves vidū tāds cilvēks ir autoritatīvs un sasniedz augstu profesionālo stāvokli. Viņš nekrīt panikā, uzskata, ka visam savs laiks un ļoti cer uz veiksmi, bet savas personīgās lietas pilda koncentrēti un ar apdomu. Attiecībās ļoti saprotošs, ciena apkārtējos, mēģina uzzināt un izprast viņu problēmas un grūtības.

No trūkumiem var izcelt dažbrīd parādījušos pēkšņu histēriskumu, kuru viņš mēģina slēpt visos iespējamos veidos. Pats patīkamākais, ko viņš var sasniegt dzīvē, - bagāta garīgā dzīve, gaumes izsmalcinātība un augsts estētiskums.

Kas jāiemācās un kādas būs problēmas? Nāksies apgūt lielāku patstāvību un prasmi pārvarēt iedzimto spēcīgo atkarību no apkārtējiem. Nāksies ieskaidrot sev, ka lielus labumus, bez papildus centieniem, panākt būs vienkārši nereāli un, uzrotot piedurknes, ņemt savu dzīvi savās rokās. Sapņot un būvēt smilšu pilis nav saprātīgi un, vēl jo vairāk, tas ir bīstami. Tādām pilīm ir vajadzīgs labs pamats, un tieši to vajadzēs celt visu apzināto dzīvi.

Ko vajag iemācīties un kādas būs problēmas? Vajadzēs iemācīties lielāku patstāvību un prasmi pārvarēt spēcīgas atkarības jūtas no apkārtējiem. Nāksies noskaidrot sev, ka lielu labumu, bez liela spēka, panākt būs vienkārši nereāli un, uzrotot piedurknes, tikt pieņemtam par savējās dzīves veidotāju. Sapņot un būvēt pilis no smiltīm būs nesaprātīgi un, vēl jo vairāk, bīstami. Tādām pilīm ir vajadzīgs labs fundaments, un tieši laikā viņu nāksies saformēt visu apzināto dzīvi.

Saskarsmei ar pasauli jānotiek garīgās saskarsmes manierē. Attiecībās ar apkārtējiem viņam ir jātiecas izprast parādību būtību un to vai citu nodomu, ideju, notikumu opamatus jeb notiekošā aizkulises un slepeno jēgu. To nāksies mācīties, un tas būs visa likteņa klupšanas akmens. Ja izdosies atrast slepeno virzītāju jeb patieso notiekošā cēloni, un "ja būsi zirgā", tad vari skatīties tālu uz priekšu; ja nē, apkārtējā vide tevi rupji izspiedīs.

Augu dzīves analogs ir ūdens trūkums saknēm (to izdzer citi), un līdz ar to saknes sāk mirt, bet pats augs kalst un nīkuļot.

Kopumā, apkārtējā pasaule tiek uztverta kā mīkla un noslēpums, ne vienmēr saprotama, bet laiku pa laikam bīstama.