Mūsdienu psiholoģijā termins prāts tiek izmantots pilnīgi citā kontekstā; te tas nozīmē smadzeņu funkcionālo aspektu, kas atbild par domām, gribu un jūtām. Smadzenes ir materiālā realitāte un prāta instruments, bet pats prāts, kā tāds, materiāli nepastāv. Mūsdienu zinātnieki ir uzsākuši nemateriālās īstenības meklējumus materiālajās smadzenēs un to divās puslodēs. Viņi meklē psihi jeb dvēseli.
Un kā tas viss savienojas? Un ar Ko? Vārds joga, starp citu, tiek tulkots kā saikne jeb savienojums. Arī kā ceļš un veids. Kurp ved joga? Jogi meditē, ar Paramātmu savā sirdī. Parastiem cilvēkiem tā ir sirdsbalss vai intuīcijas balss. Svētie lūdzas sirdī. Un viņus vada Svētais Gars. Bet attīrās gan vieni, gan otri. Un gan vieniem, gan otriem ir saikne ar kaut ko. Ir jāpavēro viņu dzīves, kā tieši viņi dzīvo.
Garīgajā pasaulē tāpat kā fiziskajā pasaulē cilvēks kalnā var uzkāpt pa dažādākiem ceļiem. Viens ceļš var būt garš, cits īss, viens līkumains un grūts, otrs taisns un viegls, caur katru ceļu cilvēkam ir iespēja sasniegt augstāko garīgo pakāpi.
*Šraddhopadi šastras"(tas ir ķīniešu Mahajānas budisma darbs) autors mūs pamāca sekojoši: "Ja pat viņš (cilvēks, kas meditē parasti statiskā pozā) ceļas no tās vietas, kur sēž, aiziet, atnāk, kustas uz priekšu, stāv vai nodarbojas ar jebkādu citu lietu, viņam vienmēr nerimstoši jādomā par glābiņa (upaija) metožu realizāciju un jābūt saskaņā ar patieso dharmas dabu, nepārtraukti apcerot un intuitīvi analizējot".
Apstāsimies īsumā pie Joga- Sūtras pamatnolikumiem. Pati Sūtra, tāpat kā vēlākie tās komentāri (tādi kā Svatmarama Saūrī "Vjasa Bhašja", "Šiva Samhita", "Gheranda Samhita" un "Hatha joga pradipika " ) veido jogas disciplīnu.
Pēdējās desmitgades laikā cilvēce ir ļoti mainījusies, tomēr cilvēks ir palicis gandrīz tas pats, kas bija fiziski: ar daudzmaz pastāvīgu smadzeņu apjomu; ar pieciem pirkstiem uz rokām un kājām un, galvenais, ar tām pašām emocijām un stāvokļiem, kaut arī cēloņiem, kas izraisīja tos tad un tagad, var nebūt absolūti nekā kopīga.
Mūsdienu psiholoģijā termins prāts tiek izmantots pilnīgi citā kontekstā; te tas nozīmē smadzeņu funkcionālo aspektu, kas atbild par domām, gribu un jūtām. Smadzenes ir materiālā realitāte un prāta instruments, bet pats prāts, kā tāds, materiāli nepastāv. Mūsdienu zinātnieki ir uzsākuši nemateriālās īstenības meklējumus materiālajās smadzenēs un to divās puslodēs. Viņi meklē psihi jeb dvēseli. 
JOGA
Un kā tas viss savienojas? Un ar Ko? Vārds joga, starp citu, tiek tulkots kā saikne jeb savienojums. Arī kā ceļš un veids. Kurp ved joga? Jogi meditē, ar Paramātmu savā sirdī. Parastiem cilvēkiem tā ir sirdsbalss vai intuīcijas balss. Svētie lūdzas sirdī. Un viņus vada Svētais Gars. Bet attīrās gan vieni, gan otri. Un gan vieniem, gan otriem ir saikne ar kaut ko. Ir jāpavēro viņu dzīves, kā tieši viņi dzīvo.
Garīgajā pasaulē tāpat kā fiziskajā pasaulē cilvēks kalnā var uzkāpt pa dažādākiem ceļiem. Viens ceļš var būt garš, cits īss, viens līkumains un grūts, otrs taisns un viegls, caur katru ceļu cilvēkam ir iespēja sasniegt augstāko garīgo pakāpi. 
*Šraddhopadi šastras"(tas ir ķīniešu Mahajānas budisma darbs) autors mūs pamāca sekojoši: "Ja pat viņš (cilvēks, kas meditē parasti statiskā pozā) ceļas no tās vietas, kur sēž, aiziet, atnāk, kustas uz priekšu, stāv vai nodarbojas ar jebkādu citu lietu, viņam vienmēr nerimstoši jādomā par glābiņa (upaija) metožu realizāciju un jābūt saskaņā ar patieso dharmas dabu, nepārtraukti apcerot un intuitīvi analizējot".
Tātad, saskaņā ar definējumu, Radža-jogas mērķis -maksimāla subjekta nošķiršana caur pilnīgas intraversijas sasniegšanu. 
Apstāsimies īsumā pie Joga- Sūtras pamatnolikumiem. Pati Sūtra, tāpat kā vēlākie tās komentāri (tādi kā Svatmarama Saūrī "Vjasa Bhašja", "Šiva Samhita", "Gheranda Samhita" un "Hatha joga pradipika " ) veido jogas disciplīnu.
Pēdējās desmitgades laikā cilvēce ir ļoti mainījusies, tomēr cilvēks ir palicis gandrīz tas pats, kas bija fiziski: ar daudzmaz pastāvīgu smadzeņu apjomu; ar pieciem pirkstiem uz rokām un kājām un, galvenais, ar tām pašām emocijām un stāvokļiem, kaut arī cēloņiem, kas izraisīja tos tad un tagad, var nebūt absolūti nekā kopīga.
