Tā kā ir atšķirīgi apziņas līmeņi, šamanisma pasaules skatījumā pastāv arī realitātes jeb īstenības atšķirīgi līmeņi. Lielākā daļa šamanisma kultūru izšķir apmēram trīs realitātes līmeņus, zemo, vidējo un augstākās pasaules. Zemākā pasaule ir saistīta ar zemapziņu, tā ir instinktu vieta, kur dzīvo mūsu dzīvnieciskais spēks un kurā mums ir pieejamas zināšanas par zemes dzīvi.Tā ir vieta, kur mēs varam satikt mūsu enerģētisko jeb spēka dzīvnieku un kur mēs varam savienoties ar zemes gudrību. Vidējā pasaule ir mūsu ikdienas apziņas pasaule. Ceļot šajā realitātes līmenī ir potenciāli bīstami, jo šeit mēs tāpat varam atrast negatīvās enerģijas, kas saistītas ar dzīvi trešajā dimensijā, psihopātu enerģijas, sērijveida slepkavu, Hitlera, utt. Bet tāpat ir arī pozitīvās, mīlestības enerģijas, piemēram, mūsu pasaulē dzīvojošās MātesTerēzes. Ir vietas, kas ir jāapceļo, lai saņemtu palīdzību konkrētās dzīves situācijās garīgajā vai enerģētiskajā aspektā. Augšējā pasaule ir zināma kā dievu mājoklis. Tā ir filozofiskāku skolotāju mājoklis. Šeit mēs tāpat varam atrast savus vecākus un senčus, kas vienmēr ir gatavi palīdzēt un atvieglot mūsu dzīves ceļa gājienu.
Trīs pasaules bieži tiek attēlotas kā koks, kuru mēs pazīstam kā pasaules koku. Stumbrs attēlo vidējo pasauli, saknes zemāko,un zari augšējo pasauli.

Multi-dimensionālā eksistence

Tā kā ir trīs realitātes līmeņi, vairākums šamanisma kultūru atzīst trīs eksistences līmeņus (dažās kultūrās to ir daudz vairāk nekā tikai trīs). Hawajiešu tautas Hunas tradīcijas atzīst trīs esamības līmeņus, zemo, vidējo un augsto. Tie ir zemākais es, vidējais es un augstākais es. Mūsdienu psiholoģija pašlaik sāk atzīt šos sevis līmeņus un vēršas pie tiem kā zemapziņas, apzinātā un virsapziņas.
Zemākais es (Unihipili Hawajiešu valodā) ir kā bērns, tas ir instinktīvs sevis aspekts. Bieži tas tiek saistīts ar divām zemākajām čakrām. Tā ir mūsu pašu daļa, kura ietver un kontrolē atmiņu, jūtas un instinktus, dzīvotspēju un spēju uztvert daļu smalkās enerģijas. Tā ir daļa, kurā ir daudz vietas spēlei, radošumam un juteklībai. Maz vietas atvēlēts loģikai un tā dod priekšroku darbībai un simbolismam.
Vidējais es (O-Hane havajiešu valodā) ir mūsu apzinātais, racionālais es. Pārsvarā tā galvenais uzdevums ir domāšana un analīze un tas izmanto loģiku, lai pieņemtu lēmumus attiecībā uz dzīves dilemmām. Vidējais es tāpat ir atbildīgs par mērķa izvirzīšanu un to sasniegšanas plānošanu. Izvēle, ko veic vidējais es realizējas kā zemākā es komanda, kas mēģina izveidot realitāti atbilstoši un saskaņā ar lēmumiem, ko pieņēmis vidējais es.
Augstākais es (Aumakua havajiešu valodā) ir mūsu īpaši “garīgais” aspekts. Tas dzīvo vietā, kur viss ir vienots un nav ne telpas, ne izplatījuma, ne laika. Augstākais es vēro un atbild par mūsu dzīves uzdevumu un mērķiem un var nodrošināt holistisku mūsu dzīves gājuma vadību. Augstākajam es nav dzimuma ierobežojumu un tas var attēlot gan vīrieša, gan sievietes pasaules skatījumus. Iņ-jaņ zīme jeb bezgalības zīme dažreiz to simbolizē.
Šamanisma tradīcijas, un īpaši Hunas tautas, aplūko imperatīvu, ka visu triju es gudrība ir savstarpēji saistīta. Kad trīs sevis funkcijas ir harmonijā savā starpā mūsu ceļš caur dzīvi ir relatīvi gluds un mūsu dzīvei ir jēga. Tāpat ir arī visa līmeņa labklājība.
Atsevišķi no šiem trīs es, dažas tradīcijas min arī ceturto, ķermeņa es jeb ķermeņa elementāli. Šis es ir gars, kas vada un uztur fizisko ķermeni. Caur zemapziņu (zemāko es) mēs piekļūstam savam ķermenim, kas sniedz nenovērtējamu labumu veselībai un fizisko kaišu un slimību ātrai izdziedēšanai.