Un tev dēls, caur savu mirstību atkal jāatgriežas tur. Dante.
Pārsteidzīgie prāti norādīs, ka tas ir pilnīgi absurdi un noraidīs to. Tāpat kā evolūcijas doktrīna, tāpat arī pārdzimšanas saknes ir meklējamas realitātes īstenībā.
Lai saprastu, kā tiek traktēta nāve budismā, sākumā apstāsimies pie dvēseles un ķermeņa attiecību jautājuma.
Daži pētnieki (piemēram, G. Oldenbergs) uzskata, ka "budisms noliedz ķermeņa eksistenci".
Neviens nemirst, kā tikai ārēji, tāpat kā neviens nedzimst, kā tikai šķietami. Pāreja no esības pie kļūšanas, šķiet, ir dzimšana, un pāreja no kļūšanas pie esības, liekas, ir nāve; bet patiesībā neviens nekad nav dzimis, nedz kādreiz miris.
Dažs skatās uz to (Garu) ar izbrīnu, daži runā par to ar izbrīnu, daži dzird par to un brīnās un vēl citi, pat pēc tam, kad dzird par to, to nezina. Katrā ķermenī dusošais ir neiznīcināms; tāpēc Ak, Bharata, tev nevajadzētu bēdāties par kādu būtni.Bhagavad-Gīta.
Jau kopš ļoti seniem laikiem, Indo-Ārieši ir zinājuši, ka mūsu fiziskais ķermenis vēl nav viss; ir cits, smalkāks ķermenis, izturīgāks par fizisko ķermeni un daudz varenāks. Tas sastāv no prāta, intelekta un ego izjūtas. Tāpat kā futlāris, kas satur sevī garu.
Nāve ir vislielākā Dieva dāvana, miera posms, glābiņš no nākotnes nezināmajām sāpēm. Dievs, līdzās dzimšanai, ir paredzējis arī katras dzīvās būtnes nāvi. Visi askēti un svētie saka, ka nāve nāks pār visiem un attiecas uz pilnīgi visiem, kas ir dzimuši.
Klusa novakare.
Pa logu vēroju, kā, vēju pluinīti, visu padebesi aizsegusi mākoņu vāli, kas, it kā cenzdamies cits citu panākt, aizsteigties cits citam garām, traucas arvien tālāk un tālāk debesīs...
Jēdziens nāve attiecas tikai uz formu. Gars ir nemirstīgs. Tāpēc piedzimšana un nāve ir vien relatīvi jēdzieni. Tas, ko mēs saucam par nāvi, patiesībā ir tikai piedzimšana garīgajā pasaulē, un tas, ko mēs saucam par piedzimšanu, ir nomiršana uz kādu laiku iekšējā pasaulē.
Un tev dēls, caur savu mirstību atkal jāatgriežas tur. Dante.
Lai saprastu, kā tiek traktēta nāve budismā, sākumā apstāsimies pie dvēseles un ķermeņa attiecību jautājuma.
Neviens nemirst, kā tikai ārēji, tāpat kā neviens nedzimst, kā tikai šķietami. Pāreja no esības pie kļūšanas, šķiet, ir dzimšana, un pāreja no kļūšanas pie esības, liekas, ir nāve; bet patiesībā neviens nekad nav dzimis, nedz kādreiz miris.
Dažs skatās uz to (Garu) ar izbrīnu, daži runā par to ar izbrīnu, daži dzird par to un brīnās un vēl citi, pat pēc tam, kad dzird par to, to nezina. Katrā ķermenī dusošais ir neiznīcināms; tāpēc Ak, Bharata, tev nevajadzētu bēdāties par kādu būtni. Bhagavad-Gīta.
Jau kopš ļoti seniem laikiem, Indo-Ārieši ir zinājuši, ka mūsu fiziskais ķermenis vēl nav viss; ir cits, smalkāks ķermenis, izturīgāks par fizisko ķermeni un daudz varenāks. Tas sastāv no prāta, intelekta un ego izjūtas. Tāpat kā futlāris, kas satur sevī garu.
Nāve ir vislielākā Dieva dāvana, miera posms, glābiņš no nākotnes nezināmajām sāpēm. Dievs, līdzās dzimšanai, ir paredzējis arī katras dzīvās būtnes nāvi. Visi askēti un svētie saka, ka nāve nāks pār visiem un attiecas uz pilnīgi visiem, kas ir dzimuši. 
Klusa novakare.
Jēdziens nāve attiecas tikai uz formu. Gars ir nemirstīgs. Tāpēc piedzimšana un nāve ir vien relatīvi jēdzieni. Tas, ko mēs saucam par nāvi, patiesībā ir tikai piedzimšana garīgajā pasaulē, un tas, ko mēs saucam par piedzimšanu, ir nomiršana uz kādu laiku iekšējā pasaulē.
