A.Č.Bhaktivedanta Svami Prabhupada (Šrila Prabhupada) ienāca šai pasaulē 1896. gadā Kalkutā, kas atrodas Indijas dienvidaustrumos. Pirmoreiz viņš sastapa savu garīgo skolotāju, Šrilu Bhaktisiddhantu Sarasvati Gosvami 1922.gadā. Bhaktisiddhante Sarasvati, izcilam zinātniekam, reliģiskam darbonim un sešdesmit četru Indijas mathu (tempļu) pamatlicējam iepatikās izglītotais jaunais cilvēks, un viņš pārliecināja viņu veltīt savu dzīvi vēdu zināšanu izplatīšanai. Tā Bhaktivedanta Svami kļūst par viņa sekotāju un, 1933.gadā tiek iesvētīts skolnieka kārtā.
Jau viņu pirmās tikšanās laikā Šrila Bhaktisiddhanta Sarasvati lūdza Šrilu Prabhupadu nest vēdu zināšanas angliski runājošai auditorijai. Izpildot garīgā skolotāja norādījumu, Šrila Prabhupada uzraksta Bhagavad-Gītas komentāru, palīdz Gaudija-Mathu un, 1944.gadā sāk izdot žurnālu angļu valodā ar nosaukumu «Atpakaļ pie Dieva», kas iznāk reizi divās nedēļās. Tad Šrila Prabhupada pats iespieda rakstus, rediģēja tos, pārbaudīja sleju korektūru, un pat pats izplatīja gatavos eksemplārus. Pašlaik šī žurnāla izdošanu turpina viņi skolnieki Rietumos.
1950. Šrila Prabhupada atiet no ģimenes dzīves, lai vairāk laika veltītu rakstu izpētei un darbam pie žurnāla. Viņš atbrauc uz Vrindavānu (svētceļojuma vieta), kur apmetas senā templī Radha-Damodara. Tur, dzīvojot mazā pieticīgā istabā, viņš vairākus gadus dziļi pēta svētos rakstus un strādā pie tulkojumiem.
Viņš pieņem atsvešinātu dzīvesveidu (sanjasu) 1959.gadā. Radha-Damodara templī Šrila Prabhupada sāk darbu pie savas dzīves šedevra: pie daudzsējumu "Šrimad Bhagavatam" (Bhagavata purāna) astoņpadsmit tūkstoš pantu tulkojuma angļu valodā. Turpat viņš uzraksta Brošūru "Viegls ceļojums uz citām planētām".
1922.gadā viņš saņēma norādījumu no sava Guru Maharadžas nest sanatana-dharmas vēstījumu Rietumu pasaulei. Šrila Prabhupada vairākus gadus gatavojās savai misijai un 1965.g. 13.augustā, tikai pāris dienas pirms viņam palika sešdesmit deviņi gadi, A. Č. Bhaktivedanta Svami, filozofs, zinātnieks un misionārs, devās uz Ameriku, lai iepazīstinātu šīs valsts cilvēkus ar Šri Čaitanjas mācību.
Izlūdzoties atļauju bezmaksas braucienam uz viena no Indijas kuģu kompānijas tvaikoņiem, viņš tika uzņemts kā vienīgais pasažieris uz neliela, pieredzējuša kravu pārvadātāja ar nosaukumu "Džaladuta" klāja. Viņam līdzi bija tikai čemodāniņš, neliels putraimu krājums, 40 rūpijas (aptuveni septiņi dolāri) un dažas kastes ar grāmatām. Kad trīsdesmit septiņas dienas vēlāk "Džaladuta" pietauvojās Ņujorkas ostā, Bhaktivedanta Svami nokāpa uz Amerikas zemes un nonāca pilnīgā vientulībā.

Viņš atbrauca uz ASV, nevienu tur nezinot, praktiski bez iztikas līdzekļiem. Viss viņa īpašums aprobežojās ar to, ko viņš bija paņēmis līdzi uz kuģa klāja. Viņam nebija nedz naudas, nedz draugu, nedz sekotāju, nedz jaunības, nedz stipras veselības, nedz pat kaut necik skaidra priekšstata par to, kā sasniegt savu pārdrošo mērķi - iepazīstināt rietumu pasauli ar Vēdu garīgo gudrību.
Periodā no 1965. līdz 1977.gadam Bhaktivedanta Svami jeb Šrila Prabhupada, kā viņu mīloši dēvēja viņa skolnieki, ieviesa Krišnas apziņas mācību praktiski visās pasaules lielpilsētās un izveidoja starptautisku sabiedrību, par kuras locekļiem kļuva tūkstošiem viņam uzticīgu ļaužu. Viņš atvēra 108 dievnamus uz pieciem Zemes kontinentiem un divpadsmit reizes apbrauca zemeslodi, personiski vadot savas spēkā pieņemošās Kustības locekļu darbību.
Un, it kā ar šo veikumu nebūtu pietiekami viņa vecuma cilvēkam, Šrila Prabhupada tai pat laikā uzrakstīja un izdeva vairāk kā piecdesmit grāmatu sējumus, kas viņa dzīves laikā tika pārtulkotas divdesmit astoņās valodās un izdotas desmitiem miljonu eksemplāros. Viņš izlasīja tūkstošiem lekciju, uzrakstīja tūkstošiem vēstuļu un veica tūkstošiem sarunu ar saviem skolniekiem, cienītājiem un oponentiem. Viņa darbība guva vairāku izcilu zinātnieku un sabiedrisko darboņu atzinību, kas augstu novērtēja Šrilas Prabhupada ieguldījumu reliģijas, filozofijas un kultūras attīstībā.
Pēc atbraukšanas uz Ņujorku 1965. gada septembrī Šrila Prabhupada veselu gadu vienatnē cīnījās par to, lai nodibinātu kustību, kas sludinās Dieva apziņu. Viņš dzīvoja ļoti pieticīgi un izmantoja jebkuru iespēju, lai pastāstītu cilvēkiem par Krišnu. Tā,  pakāpeniski viņam izdevās raisīt dažu cilvēku interesi par savu mācību.
1966.gadā Šrila Prabhupada, kas bija apmeties sīciņa veikala telpā Īst-Saidā, Ņujorkā, nodibināja biedrību, par kuras locekļiem bija jākļūst cilvēkiem no visām Zemes malām. Viņš nosauca to par Starptautisko Krišnas apziņas biedrību (saīsināti ISKKON). Biedrības reģistrācijas brīdī Šrila Prabhupadi nebija neviena uzticīga sekotāja. Bet tas nav apturējis viņu: viņš atlasīja nelielu brīvprātīgo grupu, kas regulāri apmeklēja viņa lekcijas, un padarīja viņus par pirmajiem ISKKON kuratoriem. Tas bija tad. Tagad Starptautiskajai Krišnas apziņas biedrībai pieder vairāk kā 300 dievnami, liels skaits fermu, skolu, restorānu un miljoniem sekotāju visā pasaulē.
ISKKON dibinātājs-ačarja, dižākais laikmeta filozofs. Nepārspējams sanskrita un vēdiskās filozofijas pazinējs, viņš ir pārtulkojis angļu valodā un komentējis galvenos Indijas klasikas filozofiskus un reliģiskos darbus. Kopumā viņš ir uzrakstījis aptuveni sešdesmit grāmatas, kas ļauj mūsdienu lasītājam piekļūt seno indiešu gudrības dārgumu krātuvei un dod viņam iespēju jaunā veidā paskatīties uz pasauli un cilvēka vietu tajā.
No visa Šrilas Prabhupadi paveiktā par visnozīmīgāko viņš pats uzskatīja savas grāmatas. Viņš bieži teica, ka darbs, kas saistīts ar vēdu tekstu tulkošanu un komentēšanu, - pats dārgākais, kas viņam ir. 1970 g. Šrila Prabhupada nodibināja izdevniecību "Bhaktivedanta Buk Trast ", kas šodien ir vislielākā izdevniecība, kas laiž klajā vēdiskās literatūras darbus. Pateicoties šīs izdevniecības darbībai miljoniem cilvēku ir izlasījuši Šrilas Prabhupada grāmatas un sajutuši, ka tas patiešām ir bagātinājis viņu dzīvi.
Šrilas Prabhupadi grāmatās ir izklāstīta universāla Dieva izziņas zinātne. Vēdu mācībā, kas izklāstīta Šrilas Prabhupadi grāmatās, var izcelt trīs pamattēmas, ar nosaukumu sambandha, abhiheija un praijodžana. Sambandha - tās ir mūsu savstarpējās attiecības ar Dievu, abhideja - darbība šo savstarpējo attiecību ietvaros, bet praijodžana - augstākais mērķis vai pilnība. Šīs trīs kategorijas ir universālas: tās var atklāt visu pasaules reliģiju mācībās. Zināšanas, kas ietvertas Šrila Prabhupadi grāmatās, sniedz iespēju katram izprast Dievu, nemainot savu ticību un saglabājot uzticību savām tautas un kultūras tradīcijām. Zinātnei, kas ļauj apzināt Dievu, apzināt savas savstarpējās attiecības ar Viņu un attīstīt mīlestību pret Dievu, nav nekā kopēja ar sektantismu. Šos mērķus cilvēka priekšā liek visas pasaules reliģijas.
Citiem vārdiem, sambandha, abhideja un praijodžana veido reliģijas būtību un ir universālas kategorijas, ar kurām ir darīšana visām pasaules reliģijām. Dažādas reliģijas dod priekšroku dažādiem Dieva vārdiem; pielūgsmes veidi, ceremoniju un reliģisko doktrīnu detaļas tāpat var atšķirties. Bet kritērijs, kas nosaka jebkuras reliģijas piekritēja garīgo līmeni, ir tas, cik dziļi viņš izprot Dievu un līdz kādai pakāpei viņam ir izdevies attīstīt mīlestību pret Viņu. Kalpot patiesai reliģijai - nozīmē iemācīties mīlēt Dievu. Šī zinātne par mīlestību pret Dievu arī ir tās mācības būtība, kas izklāstītā Šrilas Prabhupada grāmatās.