1.1.Zināšanas ir vienīgais, tām nav ne sākuma, ne beigu un patiesībā nekas cits arī neeksistē. Atšķirības, kuras mēs redzam pasaulē, ir jūtu nosacītības rezultāts. Kad šī nosacītība beidzas, tad zināšanas (Džnana) ir vienas vienīgās kas paliek un nekas cits nepaliek.
1.2.Es, Šivara, daudzu manu sekotāju iemīļotais un tas, kurš visam radītajam dod (iespēju) garīgi pilnveidoties, paziņoju Jogas zinātni.
1.3.Tajā tiek atmestas visas tās apstrīdošās mācības, kuras ved pie viltus zināšanām. Šī zinātne ir paredzēta to garīgajai atbrīvošanai, kuru prāts nenovēršas (uz blakus lietām) un kuri pilnībā ir vērsti uz mani.

Viedokļu atšķirības
1.4.Daži slavē patiesumu, citi attīrīšanos un askētismu; daži slavē piedošanu, citi – vienlīdzību un patiesumu.
1.5.Daži slavē žēlsirdības dāvanu došanu, citi ziedošanu kāda senča godam. Daži slavē darbību (Karma), citi domā par to, ka atteikšanās (Vairagja) ir tā, kam jādod priekšroka.
1.6.Vieni slavē mājas saimnieka pienākumus, citi pieturās pie ziedošanas uguns kā pie visaugstākā.
1.7.Daži slavē mantra – jogu, citi svētvietu apmeklēšanu. Ir tik daudz Ceļu, kurus cilvēki paziņo par atbrīvošanos nesošiem.
1.8.Esot dažādi iesaistīti pasaulē, pat tie, kuri ir brīvi no grēka, bez vārdiem zina kādas darbības ir labas un kādas ir sliktas un noved pie pretrunām.
1.9.Tie, kuri seko šīm mācībām, izpildot sliktu un labu rīcību, pastāvīgi ceļo dzimšanas un nāves pasaulēs un ciklos, saistīti ar nežēlīgu nepieciešamību.
1.10.Vienīgi gudrie, starp daudzajiem, kuri ir patiesi nodevušies noslēpumainā Pētīšanai, apgalvo to, ka dvēseles ir daudzveidīgas, mūžīgas un visur esošas.
1.11.Citi saka: Tikai par tām lietām var teikt, ka tās pastāv, kuras ir uztveramas ar sajūtām: nekā aiz tām nav – kur tad ir debesis un elle? Tāda ir viņu stingrā pārliecība.
1.12.Trešie tic, ka pasaule ir apziņas un nemateriālo būtību plūsma; citi sauc Tukšumu par visaugstāko. Citi tic divām pastāvošām sfērām: matērijai (Prakrita) un dvēselei (Puruša).
1.13.Vieni, ticot daudzveidīgām mācībām, novērsušies no augstākā avota domā atbilstoši savai izpratnei un uztverei, ka šī pasaule ir bez Dieva.
1.14.Citi tic, ka Dievs ir, pamatojot savus apgalvojumus ar daudzveidīgiem neapgāžamiem argumentiem, balstoties uz tekstiem, kuri izziņo atšķirības starp dvēseli un Dievu, rūpējoties par tā noteikšanu, ka Dievs pastāv.
1.15.Šie un daudzi citi gudrie ar bezgalīgi daudziem vārdiem ir izziņoti Šastrās, kuras ved cilvēka prātu maldos.
1.16.Šeit nav iespējams aprakstīt viņu mācības, kuras ir pilnas ar baumām un pašapmierinātību, jo cilvēki klejo pa šo pasauli atrodoties tālu no atbrīvošanās ceļa.

Joga – vienīgā patiesā metode

1.17.Tam, kurš ir izpētījis visas Šastras (mācības) un tās labi pārdomājis vēlreiz un vēlreiz, šī joga – šastra parādīsies kā vienīgā pareizā un noturīgā mācība.
1.18.Pēc tam kad caur Jogu viss patiesais tiks izzināts kā reālais, ir jāvirza visas pūles lai to iegūtu. Kāds labums tad ir no citām mācībām?
1.19.Šī Joga – šastra, kura tiek izklāstīta. Ir Visaugstākajā ziņā noslēpumaina mācība, kura visās trijās pasaulēs var atklāt tikai garīgi cilvēki.

Karma – kanda

1.20.Ir divi Vēdām sekojoši ceļi – Karma – kanda (rituāli) un Džnana – kandža (izzināšana). Katrs no tiem arī sadalās divās daļās.
1.21.Karma – kanda sastāv no priekšrakstiem un aizliegumiem.
1.22.Aizliegtās darbības pēc to izdarīšanas neapšaubāmi noved pie sekojošā grēka; to darbību veikšana, kuras nav aizliegtas, neapšaubāmi noved pie laba.
1.23.Priekšraksti ir triju veidu: nitja (regulārie), naimittika (laiku pa laikam) un kamja (vēlamie). No nitja vai ikdienas rituālu neizpildīšanas rodas grēks. No otras puses, laiku pa laikam izpildāmie vai vēlamie pienākumi, atkarībā no tā vai tie tiek izdarīti vai nē, rada nopelnus vai vainu.
1.24.Darbības augļi ir divējādi - debesis vai elle. Debesis ir dažāda veida, tāpat kā elles ir daudzveidīgas.
1.25.Labi darbi ved uz debesīm, grēcīgie darbi ved uz elli. Izpilde ir vienīgais rezultāts, Karma un nekas vairāk.
1.26.Dzīvās būtnes iegūst daudzas baudas debesīs, bet izjūt daudz neizciešamu ciešanu ellē.
1.27.Grēcīgo darbu rezultātā – ciešanas, labo darbu rezultātā – laime. Laimes dēļ cilvēki pastāvīgi veic labus darbus.
1.28.Kad ciešanas par sliktajiem darbiem ir palikušas aiz muguras, tad neapšaubāmi notiek pārdzimšana. Bet kad labo darbu augļi ir izsmelti, tad rezultāts būs tāds pats.
1.29.Pat debesīs tiek izjustas skaudības ciešanas par to, ka citiem ir augstāka apmierinātība. Patiešām, nav šaubu par to, ka visa šī pasaule ir pilna ar skumjām.
1.30.Tie, kuri cenšas klasificēt Karmu, sadala to divās daļās: labā un sliktā rīcība. Gan viena, gan otra, katra savā veidā, ir patiesa verdzība iemiesotajām dvēselēm.
1.31.Tie, kuri netiecas uz savu darbību augļiem šajā pasaulē vai nākamajā pasaulē, ieraugot to augļus, var atteikties no visām darbībām, kuras ir izdarītas. Līdzīgā veidā nicinot piesaistīšanos pie ikdienas, viņi var izmantot paši sevi praksē.

Džnana-kanda

1.32.Gudrais jogs, kurš ir sapratis Karma-kandas (darbības), var atteikties no tām un atmetot visus tikumus un grēkus, nodoties Džnana-kandai (zināšanām).
1.33.Vēdiskie aforismi par to, ka garam ir jābūt redzamam un, bez tam, viņam ir jābūt arī dzirdamam, ir īstie glābēji un patieso zināšanu devēji. Tos ir rūpīgi jāpēta.
1.34.Tas saprāts, kurš noved pie virzīšanās pa labdarības vai grēka ceļu, ir Es. Viss šajā pasaulē, kas kustās un ir nekustīgs, ir no Manis; visas lietas saglabāju Es, viss uzkrājas Manī (Pralaji laikā), tāpēc, ka nepastāv nekas cits kā gars un Es ir šis gars. Vairāk nekas nepastāv.
1.35.Tāpat kā daudzos traukos ar ūdeni ir redzams Saules atspulgs, bet būtība ir viena, tāpat arī indivīdi ir kā ūdens trauki un bezgalīgi skaitā, bet viņus atdzīvinošais gars ir viens, kā Saule.
1.36.Līdzīgi tam kā sapnī dvēsele ar vienkāršu vēlēšanos rada daudzus objektus, bet pamostoties tas viss pazūd un paliek tikai dvēsele, tāpat ir arī ar šo pasauli.
1.37.Līdzīgi tam kā ilūzijas dēļ virve ir līdzīga čūskai vai gliemežvāks ir līdzīgs sudrabam, tā visa pasaule ir ievietota Paramatmu (Visuma Gars).
1.38.Tāpat kā pēc virves atpazīšanas tiek atmestas kļūdainās zināšanas – virves pieņemšana par čūsku, tāpat arī atmodinot zināšanas tiek atmesta uz ilūzijām balstītā šīs pasaules formu daudzveidība.
1.39.Līdzīgi tam kā pēc gliemežvāka atpazīšanas tiek atmestas kļūdainās zināšanas – gliemežvāka pieņemšana par sudrabu, tāpat caur gara izzināšanu pasaule izrādās ilūzija.
1.40.Kā cilvēkam, kurš ir nosmērējis sev vaigus ar no krupja taukiem gatavotu ziedi, bambuss šķiet kā čūska, tāpat arī pasaule, kura rodas no Paramatmana, tikai šķiet reāla.
1.41.Līdzīgi tam kā atpazīšana pārvērš šķietamo čūsku par parastu virvi, tāpat arī garīgās zināšanas parāda pasaules iluzoro dabu. Tāpat kā dzeltenās kaites skartai acij viss liekas dzeltens, tāpat arī izzūdot maldiem (Avidi) šī pasaule pārvēršas Garā. Ilūziju, kura traucē to ieraudzīt, noņemt ir visgrūtāk.
1.42.Tad dzeltenā kaite pāriet un slimais redz pasauli tādu kāda tā ir patiesībā, tāpat pazūd arī nezināšana un patiesā gara daba var tikt atklāta.
1.43.Tāpat kā virve tagad vairs nekad nešķitīs kā čūska, tāpat arī gars, kurš atbrīvojies no visiem gun (īpašībām) un ir tīrs, nekad nekļūs par (iluzoro) pasauli.
1.44.Daži gudrie, kuri labi zina svētos rakstus un ir saņēmuši garīgās zināšanas apgalvoja ka pat dievi, tādi kā Indra un citi, nav mūžīgi, tie ir pakļauti dzimšanai, nāvei un iznīkšanai.
1.45. Līdzīgi burbulim jūras ūdenī, kurš rodas no vēja pūsmas, šī mainīgā pasaule rodas no gara.
1.46.Vienmēr pastāv tikai vienotais, daudzveidīgais pastāv ne vienmēr. Pienāk laiks kad pārstāj pastāvēt; visa daudzveidība ir tikai ilūzijas radīta.
1.47.Viss bijušais, esošais un nākamais, kuram ir forma un nav forma – visa šī pasaule, viss ir ielikts Augstākajā Garā.
1.48.Valdnieku iedvestā iedvesma parādās Avidja (nezināšanā). Šis ir nepatiesības avots un visa tā būtība ir nereāla. Kā gan šī pasaule ar visiem iepriekšējiem pamatiem var būt patiesa?
1.49.Visa šī pasaule, redzamā un neredzamā, rodas no saprāta. Kaut ko neatzīstošais rod patvērumu saprātā.