"Ir četri godājamo veidi", saka Buda. Tie ir:

1. Budas
2. Arahanti
3.  Mātes
4.  Tēvi."
 
Budas ir cilvēces ziedi. Tie reti uzzied mūsu pasaulē. Šādu Budu laikā dzimst uzticīgi skolnieki. Bet labas mātes un tēvi ir vispārējs priekšnoteikums. Labi vecāki izaudzina padevīgus un pateicīgus bērnus. Viņi iesēj mazu sēklu un aprūpē to līdz tā pārvēršas par auglīgu lauku. Svētīti, patiešām, svētīti ir tie laimīgie dēli un meitas, kas jūt vecāku uzmanību un atbalstu, un var droši paust viņiem savu mīlestību un pateicību.
Saskaņā ar Budu, bērni ir tik lielu pateicību parādā vecākiem, ka nevarētu to nomaksāt pat, ja viņi nestu savu māti uz labā pleca un tēvu uz kreisā veselu gadsimtu. Bērni nevarētu nomaksāt savu parādu pat, ja sagādātu vecākiem milzīgu kaudzi ar visvisādiem dārgakmeņiem vai sniegtu viņiem visu pasaules varu. Hinduisma Raksti arī attēlo pateicību vecākiem, sakot, ka viens reliģijas skolotājs ir labāks par desmit pasaulīgajiem skolotājiem, viens tēvs ir simts reliģijas skolotāju vērts, bet viena māte ir labāka par tūkstoš tēviem.
Kāpēc Buda tik ļoti ciena vecākus? Tas ir acīmredzams, iemesli nav tālu jāmeklē. Labsirdīgi tēvi dod saviem bērniem vislabāko. Viņi aizmirst par sevi un domā tikai par bērna ērtību un laimi. Viņi liberāli iztērē savu sūri grūti nopelnīto naudu bērnu izglītošanai. Viņu vienīgā laime ir redzēt savu bērnu labklājību, viņu mieru un laimi. Visudārgās mātes atsakās no savas dzīves bērnu dēļ. Viņas baro bērnus ar savām asinīm. Viņas ziedo nakts miegu, lasi- lai sargātu bērna drošību. Viņu ciešanas ir neaprakstāmas. Bērna sāpes ir viņu sāpes. Bērna laime ir viņu laime. Bērni ir daļa no viņām. Viņi ir visvērtīgākais dārgums un galvenais laimes un prieka avots. Bez viņiem viņas jūtas pamestas, nelaimīgas un nožēlojamas. Vai ir kāds veids,kā mēs varam nomaksāt šo milzīgo parādu saviem dārgajiem un mīļajiem vecākiem? Jā, ir. Sargājot viņus no ļaunuma un mudinot darīt labu, pašiem dzīvojot ideālu dzīvi. Nodrošinot viņus ne tikai ar īslaicīgajām materiālajām baudām, bet arī ar būtiskām garīgajām vērtībām.
Labi bērni, vienmēr būs paklausīgi vecākiem, kas ir viņu lielākais dārgums šai pasaulē. Parādiet cieņu saviem vecākiem ik dienas. Cieniet viņu vēlmes un nekad nesāpiniet viņu jūtas. Esat viņu svētība, nevis lāsts. Parādiet viņiem godu ar labām manierēm un uzvedību. Parādiet, ka esat savu labo vecāko cienīgs, pat ja viņu nav klāt. Nedariet neko, kas varētu aptraipīt vai nomelnot viņu vārdu pat pēc viņu nāves.
Bērni bieži vien neapzinās to svētību, ko devuši viņiem labi un pašaizliedzīgi vecāki. Kā likums, vecāku mīlestība ir daudz stiprāka par bērnu mīlestību. Nevar gaidīt, ka nenobriedis un nepieredzējis bērns būs tikpat pašaizliedzīgs, kā viņa vecāki. Kamēr bērni paši nekļūst par vecākiem, viņi nespēj pilnībā apzināties, kas ir vecāku mīlestība. Šajā sakarā var minēt kādu labu ilustratīvu stāstu.
Reiz Princis Ajatasattu, Devadatta Theras mudināts, nolēma nogalināt savu tēvu, Karali Bimbisaru un ieņemt viņa troni. Nelaimīgā prinča nodoms tika atklāts. Bet līdzcietīgais tēvs soda vietā, atalgoja viņu ar kroni un troni. Nepateicīgais dēls pauda savu pateicību tēvam, nāves soda vietā, iemetot viņu cietumā, kur viņam bija jānomirst bada nāvē. Tikai viņa māte drīkstēja apmeklēt karali jebkurā diennakts laikā. Uzticamā karaliene nesa savam valdniekam pārtiku, paslēptu zem savām drēbēm. Kad Princis viņai to aizliedza, viņa sāka nest pārtiku, paslēptu savos matos. Princis arī to aizliedza. Tad viņa pirms katra cietuma apmeklējuma mazgājās smaržūdeņos un iezieda savu ķermeni ar medu, eļļu, sviestu un sīrupu. Modrais Princis atklāja to un aizliedza mātei apmeklēt savu tēvu vispār.
Tā Karalis Bimbisara palika bez ēdiena, bet viņš baudīja garīgo svētlaimi, jo bija arī Sotapannas Svētais. Visbeidzot ļaunais dēls nolēma pielikt punktu tēva dzīvei. Viņš lika savam frizierim nežēlīgi uzšķērst tēva pēdas un likt viņam staigāt pa degošām oglēm. Karalis, redzēdams tuvojamies frizieri, nodomāja, ka viņa dēls ir atskārtis savu vainu un sūta savu frizieri, lai noskūtu viņa ataugušo bārdu un matus un atbrīvotu no apcietinājuma. Bet neskatoties ne uz ko, viņš mira neželīgā nāvē. Frizieris aukstasinīgi izpildīja barbarisko un necilvēcīgo sodu. Labais Karalis nomira.
Šai dienā Ajatasattu piedzima dēls. Ziņa par nāvi un dzimšanu sasniedza pili vienlaikus. Sākumā tika izlasīta priecīgā ziņa. Ak, cik neaprakstāma bija viņa mīlestība pret savu pirmdzimto dēlu. Viņa tēva mīlestība pārņēma viņu līdz pat kauliem. Pēkšņi viņš iekliedzās - "Steidzieties un nekavējoties atbrīvojiet manu mīļoto tēvu".Bet viņa tēvs jau bija aizvēris savas acis uz visiem laikiem.

Tad viņam tika nodots otrs ziņojums. Viņš nekavējoties metās pie savas mātes un jautāja - "Visudārgā, Māt, vai tēvs mani mīlēja, kad es biju bērns?" "Kā tev lai to pasaka, dēls. Kad tu vēl biji manās miesās, es vēlējos padzerties pāris asins lāses no tava tēva labās rokas. Man bija bail to teikt. Ar laiku es kļuvu ļoti bāla un izkāmējusi. Tad es nolēmu atklāt savu necilvēcīgo vēlmi. Tavs tēvs ar prieku izpildīja manu vēlēšanos, bet pareģis pareģoja, ka tu kļūsi par sava tēva ienaidnieku. Tāpēc mēs nosaucām tevi par Ajatasattu – nākamais (nedzimušais) ienaidnieks. Es gribēju to novērst, bet tavs tēvs man to liedza. Kad tu piedzimi, es vēlējos tevi nogalināt un atkal jau tavs tēvs iejaucās. Reiz tev uz pirksta bija uzmeties sāpošs augonis un neviens nevarēja tevi nomierināt un nolikt gulēt. Bet tavs tēvs, kas tai laikā sprieda taisnīgo valdnieka tiesu, paņēma tevi pie sevis un sāka glaudīt un sūkāt augoni. Mutē tas pārsprāga. Ak, mans dārgais dēls, cik strutu un asiņu norija tavs labais tēvs mīlestības dēļ."
Ajatasattu lēja gaužas asaras.

Vecāki var palīdzēt bērniem visās lietās, jo paši arī ir izgājuši bērnības stadiju un visu saprot. Viņi ir labsirdīgi un dāsni pret bērniem. Viņi vienmēr ir gatavi piedot viņiem viņu kļūdas. Pat zinot, ka bērni jebkurā brīdī var viņus sāpināt un paust savu bērnišķīgo nepateicību. Viņi var izjaukt visus vecāku kaltos labklājības un laimes plānus. Bet par spīti visiem šiem trūkumiem un bērnu kļūdām, vecāki ir gatavi piedot un vienmēr sagaida bērnus ar atplestām rokām. Grūtos laikos pat bez lūguma, vecāki vienmēr brīvprātīgi palīdzēs. Ja viņu palīdzība netiks pieņemta, viņi centīsies palīdzēt netieši vai caur citiem cilvēkiem. Tāda ir labu un apskaidrotu vecāku labvēlīgā attieksme.
Bet, vai bērni var izprast šīs vecāku jūtas un atbildības sajūtu par viņiem?
Viņi to nevar, jo paši nav sasnieguši vecāku līmeni, tikai tēvs vai māte spēj patiesi izprast vecāku mīlestību.
Vecāki vēlas redzēt savus bērnus dzīvojam labklājībā. Faktiski, mīloši un rūpēs par bērniem ieslīguši vecāki, dara to labprātīgi un ar prieku. Kaut arī dažreiz daži nepateicīgi bērni aizmirst šo nenovērtējamo pakalpojumu un uzstāj uz savām tiesībām, noniecinot savus pienākumus, tomēr vecāki, arī ar dažiem izņēmumiem, bieži vien pilda savas saistības un pienākumus arī tad, kad bērns jau ir pieaudzis un atstājis dzimtās mājas.
Embrionālajā posmā, pēc bērnu dzimšanas un līdz viņi apprecas, vecāki rūpējas par bērniem ar vislielāko gādību un mēģina izaudzināt viņus par ideāliem sabiedrības pilsoņiem. Vecāki, neapšaubāmi, vēlas redzēt savus bērnus izaugam par labiem cilvēkiem. Viņi būs laimīgi, ja bērni pārspēs viņus, vai vismaz atkārtos viņu panākumus. Viņi noteikti vilsies, ja bērni nolaidīsies zemāk par viņu līmeni. Lai vestu bērnus uz pareizā ceļa, vecākiem pirmkārt ir jārāda viņiem atbilstošs piemērs un pašiem jādzīvo pareizi. 
Nav iespējams gaidīt labus bērnus no sliktiem vecākiem. Līdzās Karmai, ko bērni nes sev līdzi no iepriekšējām dzīvēm, viņi nemainīgi manto arī vecāku tikumus un trūkumus. Atbildīgiem vecākiem ar jābūt ļoti piesardzīgiem un jāmēģina nenodot saviem pēcnācējiem nevēlamas īpašības.

Neskaitāmi vecāki šodien uztraucas savu bērnu uzvedības dēļ. Neskaitāmi vecāki zaudē savu veselību, īpašumus un pat ziedo savu dzīvi nepaklausīgo bērnu labā. Ja jūsu bērni ir nepateicīgi, pie tā esat vainīgi jūs paši. Ja jūs neesat iemācījuši saviem bērniem ar cieņu un pateicību attiekties pret citiem, kāpēc jūs gaidāt, ka viņi būs jums par to pateicīgi? Jums jāatceras, ka vienkārša bērnu pabarošana un piemērotas nodarbes atrašana vēl nav viss; viņiem jāmāca, kā kļūt par godprātīgiem pilsoņiem. Tāpēc, mēs visā nopietnībā iesakām vecākiem ar pilnu atdevi iesaistīties savu bērnu garīgajā izglītošanā.