Kad bērns kļūst par pusaudzi, disciplīnā un audzināšanā pakāpeniski jāpāriet no vecāku kontroles uz uzticēšanos, un šai uzticībai jānosaka privilēģijas un brīvības. Tad, kad bērns ir mazs un nespēj lemt par savu rīcību, vecāki gandrīz pilnībā uzņemas atbildību par bērna uzvedību, lai gan šo atbildību vajadzētu uzņemties pašam bērnam jau no zīdaiņa vecuma, no laika, kad sāk iet kājām, kad pastāvīgi sāk veikt zināmas darbības (kaut arī nenozīmīgas).

Pusaudžu periods veido pāreju no bērnības uz jauniešu periodu. Šajā periodā izveidojas bērna personības pamatiezīmes, kā arī atklājas visos iepriekšējos periodos izveidojušās ietekmes emocionālajā, kognitīvajā sociālajā sfērā. Galvenā jaunveidojuma atklāšana ilgst sievietēm no 13-19 gadu vecumam, vīriešiem- no 14 līdz 22 gadiem.

Mums vajadzētu paturēt prātā un ierakstīt savā sirdī Pravieša Muhameda piemēru. Anass par viņu sacīja: : Pravietis mīlēja bērnus. Viņš raudāja, kad viņa mazais dēliņš Ibrāhīms nomira. Ikreiz, kad piedzima kāds bērns, ļaudis nesa to pie Pravieša un viņš lūdza par bērnu; dažkārt viņš nomainīja bērna vārdu pret citu, labāku. Pravietis mēdza rotaļāties ar bērniem un jautroties ar tiem.

Nedalītā uzmanība saskarsmē ar pusaudzi

Straujajā dzīves ritmā ļoti bieži paliek nepamanīti daudzi sīkumi un arī ļoti nozīmīgas lietas. Bieži bērni, vecāku aizņemtības dēļ, tiek pamesti novārtā un audzināti nedēļas nogalēs.

Kad pusaudzis sāk runāt par sev būtiskām lietā, nereti viņi šo sarunu nepabeidz līdz galam. Tas ir ļoti tipiski. Kad viņi atklāj nozīmīgu informāciju, viņiem ir vajadzīgs „atkāpšanās ceļš” gadījumiem, kad nejūt pienācīgu atbalstu no vecāku puses. Viņi visvairāk baidās nevis no domstarpībām, bet gan no dusmām, izsmiekla, nosodījuma un nolieguma personības līmenī. Viņi grib kontrolēt situāciju, lai vajadzības gadījumā varētu atkāpties.

Nākamais solis – iemācies teikt „nē” prasībām, kuras jūs negribētu izpildīt. Sākat ar mazumu. Nepieciešams iemācīties cienīt savu laiku un spēku. Jūsu laiks un spēks ir paredzēti, lai jūs izpildītu savas vēlēšanas un sasniegtu savus mērķu, bet ne apkārtējo mērķus. Sapratuši, ka jūsu personīgais laiks jums ir dārgs, jums nebūs tik sarežģīti atteikt cilvēkiem, kuri pieraduši, ka uz jums burtiski var „braukt”.

Tomēr ir kaut kas, ko var darīt, lai paātrinātu aizsargbarjeras krišanu, par ko nedaudz zemāk. Dotajā brīdī ir svarīgi saprast, ka nav ieteicams mēģināt sagraut to ar varu. Pusaudža spēja izmantot acu kontaktu mainās atkarībā no aizsardzības sistēmas stipruma. Kad pusaudzis bija jaunāks, viņš vienmēr atsaucās uz skatiena kontaktu, bet vēlāk sāk izvairīties. Lai šādi brīži jūs nekaitina. Mēģiniet saprast, ka pusaudzis nāks pie jums, kad viņa emociju krātuve būs tukša, ja jūs būsiet vienmēr pieejami.

„Kad pasaule pret jums pagriezusi muguru, nospļaujieties un dodieties tālāk”, (izteiciens).
Zināmā mērā tieši šāda dzīves pozīcija ir raksturīga veiksmīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, kas vēlas kaut ko sasniegt, kas neskatās, ko par to teiks citi. Visvairāk dzīvē sasniedz tieši tie, kuri paļaujas uz savu iekšējo balsi, kuri vēlas īstenot savus, ne citu mērķus, lai cik dīvaini un nereāli reizēm tie liekas. Soli pa solim, kļūdoties un mācoties, dzīve nav nodzīvota velti.