Pat svešu cilvēku slepkavība uz mums atstāj smagu iespaidu. Tomēr īpaši nomācošas ir apzināti, ar iepriekšēju nodomu izdarītās “savā īpašajā nežēlībā un cinismā absolūtās” slepkavības. Tās satriec ar savu neizprotamo bezjēdzību un zvēriskumu pret upuri. Cilvēciskais saprāts atsakās ticēt notikušā realitātei un cenšas sevi pasargāt, pasludinot noziedznieku par prātā jukušu.

Moriss Balsons ir teicis, ka bērni nevar mainīt ne to, kas viņi ir, ne to, kā viņi ir attīstījušies par tādiem, kādi viņi ir, ne arī izjūtas par to visu. Taču viņi var mainīt savus mērķus un nolūkus, jo tie ietiecas nākotnē. Viens no izglītotāju svarīgākajiem mērķiem ir sniegt bērniem mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību, kas ietver noteiktas zināšanas un prasmes.

Fragmenti no Šalvas Amonašvili apceres “Mans smaids, kur tu esi?” (“Улыбка моя, где ты?”)

Jo dziļāk es iepazinu bērnus un skolotāja profesionālo dzīvi (un šī dzīve ir neizmērojami plaša), jo vairāk mani mulsināja pedagoģijas mācību grāmatas: nez kādēļ es tajās nejutu mīlestību un cieņu pret sevi – skolotāju – un saviem skolēniem.

Pašreizējā situācija

21. gadsimta sākumā mūsu daudznacionālā globālā sabiedrība ir visaptverošā dziļas krīzes situācijā. Runa ir par krīzi vairākos līmeņos, kura skar visus mūsu dzīves aspektus – mūsu veselību un dzīvesveidu, apkārtējās vides apstākļus, mūsu attiecības sabiedrībā, ekonomiku, tehnoloģiju un politiku.

Jau 19. gs. trīsdesmitajos gados krievu psihologs Ļevs Vigotskis atklāja bērna psihiskās attīstības likumsakarības (tās plaši tiek ņemtas vērā ASV, Latvijā par tām atklāti tiek runāts un domāts tikai pēdējos desmit gados). Ļ. Vigotskis raksta, ka “..katram bērnam attīstība noris pēc sava ritma, kas nesakrīt ar objektīvo laiku”. Katrs bērns citā laikā iemācās sēdēt, staigāt, runāt, lasīt.

Dilemma

Eksperti, šīs krīzes skartie un citi meklē jaunus risinājuma ceļus. Psihiatrijas profesors no Kanādas H. Danešs (Hossain B. Danesh) ir meklējis atbildes uz trim jautājumiem: Vai jēdzienam ģimene joprojām ir jābūt spēkā? Vai mēs varam dzīvot bez ģimenes? Vai ģimenei ir alternatīva?1 Šai darbā mēs aplūkosim tikai dažus aspektus.

Psihologi ir atklājuši vairākus faktorus, no kuriem atkarīga bērna pašapziņa:
• vecāku izvirzītās prasības – ja tās ir zemas, arī bērna atdeve ir maza, ja pārāk augstas – bērns jūtas nepietiekami labs; ja prasības atbilst bērna vecuma iespējām, viņš jūtas pieņemts, saprasts un nozīmīgs;

Sociālās vides ietekme
Rūdolfs Dreikurss ir uzsvēris, ka viena no cilvēka dabas svarīgākajām pamatizpausmēm visa mūža garumā ir mērķis piederēt pie kādas sabiedrības daļas.