Bērns un vecāki

Ģimene ir pirmais kolektīvs, kas ietekmē cilvēka veidošanos. Ģimenei ir vienots ikdienas dzīves ritms un stils, kopīgas tradīcijas, tās locekļus vieno īpašas intīmas saites – tas viss kopumā daudzveidīgi un spēcīgi ietekmē topošo personību. Visspilgtāk šī ietekme jūtama tieši agrā bērnībā un skolas gaitu sākumā.

Tiklīdz sākam runāt par skolotāja un bērnu savstarpējām attiecībām un to ietekmi uz klases iekšējo dzīvi, manī nepaliek vairs nekā no akadēmiska savaldīguma un vēsa apdomīguma. Un varbūt tie arī nav vajadzīgi – ir jāieklausās jūtās...
Daudzi mani paziņas ir sagaidījuši lielo notikumu – bērni sāk iet skolā.

Bērns un psihoterapija – tas nozīmē, ka mums ir ļauts iepazīties ar bērna iekšējo pasauli, bet viņam – līdzvērtīgi pastāvēt līdzās pieaugušajam; tas nozīmē pieņemt “nenobriedušo bērnu”, pieņemt to, ka bērns atrodas nepārtrauktā attīstībā, kā arī izprast un atbilstoši novērtēt bērna emocionālo, fizisko un psiholoģisko atkarību no vecākiem.

Sociālajam pedagogam skolā ir vairākas pamatfunkcijas:
1) diagnosticējošā – pētīt skolas vidi, skolēna vai grupas motivāciju, mācību un sekmju cēloņus, materiālo stāvokli.

 Sociālajam pedagogam skolā ir vairākas pamatfunkcijas:

Katra bērna dzīvē reiz pienāk 1. septembris, kad ar vasarīgi rudenīgu puķu pušķi un satraukumā pukstošu sirsniņu ir jāpārkāpj pār skolas slieksni. Vai viņš ir tam gatavs? Kā veiksies skolā? Tie ir jautājumi, uz kuriem bieži vien tiek meklētas atbildes. Kas tad ir bērna gatavība skolai?

Bērniņa gaidīšanas un pasaulē laišanas laiks ir viens no svarīgākajiem notikumiem gan sievietes, gan visas ģimenes dzīvē. Dzemdības ir ne vien lielākā pāreja, ko pieredz ikviens jaundzimušais, ienākot reālajā pasaulē, tās rada arī būtiskas pārmaiņas jauno vecāku dzīvē.

Kā jokojoties vienmēr saka mans skolotājs Individuālpsiholoģijas institūtā Timotijs Evans, tad stāsts nav par mani, bet gan, iespējams, par kādu manu kaimiņieni vai draudzeni: