Pēc statistikas, absolūti visi cilvēki – cits vairāk, cits mazāk – cieš no dažādām fobijām, kuras lielākoties attīstās uz neirožu, psihožu, arī galvas smadzeņu bojājumu fona. Daudzi baidās saslimt ar kādu neārstējamu slimību (nozofobija), citi maksimāli cenšas izvairīties no citiem cilvēkiem (sociofobija).
Bailes I Bailes pazaudēt sevi sabiedrībā, kas it kā iedrošina mūs abpusējai komunikācijai, taču bieži vien, lai to varētu izdarīt, mums jāzaudē sava identitāte. Cilvēks nekādi nevēlas kļūt par šo attiecību upuri.
Tāpēc šādā situācijā bieži maz efektīvas izrādās daudzas tehnikas, kurās pat ir disociācijas soļi no traumējošās pieredzes. Līdzko cilvēks kļūst par pagājušo notikumu vērotāju no malas, viņš tūlīt arī kļūst par to dalībnieku.
Ja uzskatām, ka cilvēka dzīves laikā patiesi reāli notiek apziņas revolūcija, droši varam konstatēt, ka šī attīstība notiek lēcienveidā, apziņā pārvarot virkni vecuma un citādu krīžu. Tātad cilvēka biogrāfiju veido pamīšus izkārtotu krīžu un stabilu stāvokļu virkne. Krīžu būtība ir jaunu nozīmju meklējumi, motivācija un apziņas stāvokļu maiņa tā, lai iepriekšējā apziņa kļūtu tikai par daļu no jaunās, paplašinātās apziņas.
Visu laiku un tautu gudrie ir gluži vai vienbalsīgi skandinājuši, ka cilvēka personības pilnveidošanās ir vispārējas glābšanas ceļš. Tomēr viņos gandrīz neviens neklausās un, ja arī klausās, tik un tā nedzird. Arī mūsdienās kārtējā gadsimta sākumā nekas cits neatliek kā apkopot sasniegto, un tas nebūt nepriecē.
Pēctraumatiskā stresa traucējumi tiek raksturoti šādi: “Ieilgusi un/vai atlikta patoloģiska reakcija uz īpaši spēcīgu psihisko iedarbību, kura saistīta ar draudiem dzīvībai (dabas vai tehniska rakstura katastrofu, kaujasdarbību, noziedzīgiem nodarījumiem u. c.) vai lielu zaudējumu (tuvinieku nāvi, izputēšanu u. c.)
Vai esat kādreiz jutušies ne visai komfortabli, bet īsti nevarat pateikt, kas jums kaiš? Nav runa tikai par fiziskām sajūtām, bet gan par tādu kā trauksmes izjūtu, kas neatstājas un liek justies mazliet neomulīgi. Cilvēki dažreiz mēdz sacīt: "Nejūtos īsti savā ādā; pats nezinu, kāpēc. Viss ir it kā kārtībā, tomēr..."
Pēc statistikas, absolūti visi cilvēki – cits vairāk, cits mazāk – cieš no dažādām fobijām, kuras lielākoties attīstās uz neirožu, psihožu, arī galvas smadzeņu bojājumu fona. Daudzi baidās saslimt ar kādu neārstējamu slimību (nozofobija), citi maksimāli cenšas izvairīties no citiem cilvēkiem (sociofobija).
Bailes
Tāpēc šādā situācijā bieži maz efektīvas izrādās daudzas tehnikas, kurās pat ir disociācijas soļi no traumējošās pieredzes. Līdzko cilvēks kļūst par pagājušo notikumu vērotāju no malas, viņš tūlīt arī kļūst par to dalībnieku.
Bronhiālā astma
Ja uzskatām, ka cilvēka dzīves laikā patiesi reāli notiek apziņas revolūcija, droši varam konstatēt, ka šī attīstība notiek lēcienveidā, apziņā pārvarot virkni vecuma un citādu krīžu. Tātad cilvēka biogrāfiju veido pamīšus izkārtotu krīžu un stabilu stāvokļu virkne. Krīžu būtība ir jaunu nozīmju meklējumi, motivācija un apziņas stāvokļu maiņa tā, lai iepriekšējā apziņa kļūtu tikai par daļu no jaunās, paplašinātās apziņas.
Visu laiku un tautu gudrie ir gluži vai vienbalsīgi skandinājuši, ka cilvēka personības pilnveidošanās ir vispārējas glābšanas ceļš. Tomēr viņos gandrīz neviens neklausās un, ja arī klausās, tik un tā nedzird. Arī mūsdienās kārtējā gadsimta sākumā nekas cits neatliek kā apkopot sasniegto, un tas nebūt nepriecē.
Pēctraumatiskā stresa traucējumi 
Vai esat kādreiz jutušies ne visai komfortabli, bet īsti nevarat pateikt, kas jums kaiš? Nav runa tikai par fiziskām sajūtām, bet gan par tādu kā trauksmes izjūtu, kas neatstājas un liek justies mazliet neomulīgi. Cilvēki dažreiz mēdz sacīt: "Nejūtos īsti savā ādā; pats nezinu, kāpēc. Viss ir it kā kārtībā, tomēr..." 
